Šogad lielākajos vieglatlētikas čempionātos – pasaules čempionātā un Eiropas U23 čempionātā – labākos rezultātus Latvijas pārstāvju vidū sasnieguši tieši Sporta skolas “Arkādija” pārstāvji. Lai arī medaļas Latvijas vieglatlētiem neizdevās izcīnīt, tomēr gan pasaules čempionātā Ungārijā, gan Eiropas U23 čempionātā Somijā arkādieši bija ļoti tuvu medaļu iegūšanai, izcīnot ceturtās vietas.
Jūlija vidū Somijas pilsētā Espo notika Eiropas čempionāts vieglatlētikā U23 grupā, kur no trim labāko rezultātu uzrādītājiem Latvijas pārstāvju vidū vairākums jeb divi bija SS “Arkādija” audzēkņi. Arkādietis Valters Kreišs ar personīgo rekordu un 4. vietu sasniedza ne tikai Latvijas pārstāvju augstāko rezultātu šajā čempionātā, bet arī ieguva visu laiku labāko Latvijas vieglatlētu vietu kārtslēkšanā Eiropas U23 čempionātos. Valteram līdz medaļai pietrūka sešu centimetru.
Izceļams ir arī Kreiša progress un uzrādītais rezultāts - 5,60m. Tas deva Mareka Ārenta audzēknim kļūt par ceturto visu laiku labāko Latvijas kārtslēcēju aiz rekordista Aleksandra Obižajeva (5,80m), trenera Ārenta un Paula Pujāta (abiem 5,70m). Pēdējo divu gaidu laikā tik augstu ar kārti neviens no Latvijas nebija lēcis, bet pēdējo četru gadu laikā, un arī tikai vienreiz, šādu augstumu bija pārvarējis Kreiša treneris Ārents.
Pēc čempionāta Valters Kreišs atzina, ka zinājis, ka var šādu augstumu pārvarēt un ka sacensību laikā jutis, ka var lēkt vēl augstāk. Arkādietim izrādījās taisnība, jo vēl 19 gadus vecais Kreišs jūlija izskaņā Valmierā pirmo reizi kļuva par Latvijas čempionu pieaugušajiem, pārvarot 5,65m augstumā novietoto latiņu. Tas ļāva ne tikai kļūt par valsts čempionāta augstvērtīgā rezultāta īpašnieku, bet arī uzstādīt Latvijas U23 rekordu un Latvijas čempionātu rekordu.
Valters Kreišs
Latvijas vieglatlētu trešo labāko rezultātu Eiropas U23 čempionātā Somijā uzrādīja SS “Arkādija” pārstāve Invida Mauriņa (augšējā attēlā), kura sasniedza finālu 800m. Invida priekšsacīkstēs sasniedza jaunu personīgo rekordu (2:04,93), kas tobrīd kļuva un tagad joprojām ir arī sezonas labākais rezultāts Latvijā. Šāds ļoti labs skrējiens deva arkādietei vietu fināla astotniekā.
Fināla dienā Espo brāzās lietus gāzes, kas jūtami ietekmēja sacensību norisi un arī rezultātus. Stara pārcelšana “izsita” no ritma pirms tam labi jutušos Mauriņu, kura līdz ar to finālā noskrēja 2:06,92, ieņemot astoto vietu.
Nupat pagājušajā nedēļā Ungārijas galvaspilsētā noslēdzās pasaules čempionāts vieglatlētikā, kur no kopumā deviņiem pasaules čempionātā Latviju pārstāvošajiem vieglatlētiem tikai divām izdevās iekļūt labāko desmitniekā. Tās abas bija šķēpmetējas. Ja Līna Mūze-Sirmā, nesasniedzot 60m robežu, ierindojās 9. vietā, tad labāko sešiniekā iekļuva un pārliecinoši labāko Latvijas vieglatlētu vietu – ceturto – izcīnīja SS “Arkādija” pārstāve Anete Kociņa.
Šī ceturtā vieta sanāca savā ziņā dramatiskā veidā. Vēl pēc pieciem mēģinājumiem jeb pirms noslēdzošās metienu sērijas arkādiete atradās otrajā vietā ar labām cerībām uz medaļu, taču sestajā metienā viņu apsteidza divas konkurentes – austrāliete un galvenā favorīte japāniete, kura kļuva par pasaules čempioni. Tādējādi Kociņa tika nobīdīta uz 4. vietu.
Jā, no vienas puses, sāpīgi, ka izpalika tik tuvu esošā medaļa, kas beigās bija viena 20cm attālumā. Sāpīgu to padara scenārijs, proti, pašā pēdējā mirklī tikt izstumtai no medaļnieču saraksta. Ja labākais metiens padotos sestajā sērijā un pietrūktu to pašu 20cm, protams, būtu škrobe, bet nebūtu tik ļoti sāpīgi.
Taču, no otras puses, ir jāspēj saskatīt arī daži pozitīvi un uzslavējami fakti.
- Pirmkārt, jau iepriekš minētā Latvijas vieglatlētu augstākā vieta šajā čempionātā, un ne tikai, proti, arkādietes 4. vieta ir Latvijas vieglatlētu augstākais rezultāts pēdējos četros pasaules čempionātos.
- Otrkārt, uzrādītais ļoti labais rezultāts - 63,18m. Anete piekto reizi karjerā pārsniedza 63m robežu, sezonas svarīgākajās sacensībās sasniedzot sezonas labāko rezultātu. Turklāt šis rezultāts Kociņai, kuras rekords, tiesa, ir 64,47m, ir ne tikai šīs sezonas labākais rezultāts, bet arī vistālākais rīdzinieces metiens pēdējo divu gadu laikā.
Anete Kociņa
