Rīgas sporta skolas "Arkādija" pārstāvis Valters Kreišs svētdien 9. martā Eiropas čempionātā vieglatlētikā telpās Nīderlandes pilsētā Apeldornā ļoti labi nostartēja un ieņēma sesto vietu kārtslēkšanā. Līdz ar to arkādietis bija pārliecinoši labākais no Latvijas vieglatlētiem šajā čempionātā un sasniedza trešo labāko rezultātu vēsturē no Latvijas kārtslēcējiem kontinenta čempionātos telpās.
Nīderlandes pilsētā Apeldornā tika aizvadīta 38. Eiropas telpu čempionāta pēdējā, ceturtā sacensību diena. Čempionu tituli un medaļu komplekti tika sadalīti 12 disciplīnās. Latvijas vieglatlētikas draugu uzmanību saistīja galvenokārt kārtslēkšanas sacensības, kurās pērnā gada Latvijas labākais vieglatlēts, jaunais Latvijas rekordists un arī šoziem neapšaubāmi veiksmīgākais vieglatlēts no RSS “Arkādija” – Valters Kreišs – finālsacensībās sacentās ar Eiropas šī brīža pašiem labākajiem – grieķi Emanuilu Karali, kārtslēkšanas leģendu Reno Lavilenī no Francijas, u.c.
Iepriekš kvalifikācijā 21 gadu vecais Kreišs, kurš bija jaunākais atlases dalībnieks un kuram šī bija debija kontinenta čempionātā telpās, gan 5.45, gan 5.65 metrus pārvarēja ar pirmo piegājienu, bet 5.75 metrus pārlēca ar otro un sasniedza finālu.
Sāka Mareka Ārenta audzēknis tāpat kā kvalifikācijā ar veiksmīgu lēcienu 5,45 m augstumā. Neliela aizķeršanā sanāca uz 5,60 m, bet arī šis augstums tika veikts ar otro mēģinājumu. Izšķirošs bija jau ar pirmo mēģinājumu veiktais augstums, latiņai atrodoties 5,70 m augstumā. Jau tad bija skaidrs, ka Valters būs vismaz labāko desmitā.
Līdz ar to arkādietis aiz 1974. gada bronzas medaļnieka Jāņa Laura un Aleksandra Obižajeva, kurš 1983. gadā izcīnīja sudrabu, kļuva par trešo labāko Latvijas kārtslēcēju Eiropas čempionātos telpās.
Pagājušajā gadā Valters jau startēja Eiropas čempionātā stadionā, ar 5.45 metriem ieņemot 14. vietu, un Parīzes olimpiskajās spēlēs, ar 5.70 metriem iekļūstot finālā, kur slimības dēļ ar 5.50 metriem ierindojās 12. vietā, tik un tā esot labākajam no Latvijas vieglatlētiem.
Foto: No kreisās: Valters Kreišs, treneris Mareks Ārents un RSS "Arkādija" direktors Jurģis Grants.
