Latvijas Izglītības fonds izdevis grāmatu „Latvijas sporta apsakts”, kurā aptverts laika posmu no sporta pirmsākumiem, līdz 2020. gadam.
Grāmatai izmantota vēsturiskā metode (angliski - Historical method), kuras instruments ir apraksts jeb naratīvs (angliski Narrative), kas ietver salīdzinošo un funkcionālo aprakstu (notikumu, biogrāfiju, struktūru un procesu apraksts), lai rekonstruētu vēsturisko situāciju un parādītu notikumu cēloņsakarības. Metodes pamatā faktu novērošana un sistematizācija. Metode izvēlējās tamdēļ, ka vēsturiskā metode ļauj nošķirt svarīgo no mazsvarīgā, veidot notikumu hierarhiju, kā arī pieļauj saglabāt zināmu secinājumu subjektivitāti.
Grāmatā ievērots, ka vēsturiskā metode ir empīriska – objektīvu zināšanu pamatā pastāv faktu novērošana un sistematizācija. Grāmatā ievēroti arī vēsturiskās metodes izmantošanas teorētiskie priekšnoteikumi: pagātne eksistējusi kā objektīva realitāte; liecības par pagātni saglabājušās materiālā un nemateriālā formā; liecības var izmantot par vēstures avotu, lai par pagātni iegūtu faktoloģiskas zināšanas. Šie priekšnoteikumi grāmatā ir ievēroti, un tas pamato un leģitimē metodes pielietojumu sporta vēsturiskās situācijas un notikumu rekonstruēšanai.
Latvijas sporta vēstures materiālu sistematizēšanu sāka jau 1981. gadā, kad Latvijas PSR Fizikās kultūras un sporta komiteja izveidoja redakcijas kolēģiju, kuras praktisko vadību veica žurnālists Ēriks Kehris. Protams, tajā laikā mums, autoriem nebija pieejami plašāki materiāli, literatūra, kas dotu pilnvērtīgākas faktaloģiskās zināšanas. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas radās iespēja iepazīt un izmantot vairāku latviešu autoru ārvalstīs izdotos darbus īpaši par Latvijas brīvvalsts laiku, kā arī izmantot no jauna izdotās grāmatas par Latvijas sporta vēsturi, sacensībās, sportistu sasniegumiem.
Grāmatā „Latvijas sporta apskats” caurviji skārtas divas tēmas - sporta pārvalde un sportistu sasniegumi. Pirmā tēma aprakstīta vēsturisko periodizācijas secībā - sporta pārvalde brīvajā Latvijā, okupācijas un Otrā pasaules kara laikā, pēckara okupācijas periodā un laikā pēc neatkarības atgūšanas.
Sportistu sasniegumi sistematizēti atbilstoši sporta pārvaldes periodiem, tomēr pamatā akcentēti panākumi lielākajos oficiālajos sporta pasākumos un pieaugušo vecuma grupās, doti sportistu biogrāfiskie apraksti, vēsturiskie notikumi ārpus grāmatā esošās vēstures periodizācijas, lai parādītu cēloņsakarības. Grāmatā laika periods pēc neatkarības atgūšanas sadalīts pa gadiem, tā ļaujot izsekot sporta attīstības virzošajiem un kavējošajiem faktoriem, sportistu dzīves un sportiskajām norisēm.
Atsevišķos gados akcentēti junioru sasniegumi un talantīgāko jauno sportistu tālākās sporta gaitas. Neizdarot padziļinātu apsekojumu un analīzi, tomēr var secināt, ka visai daudz jauno sportistu nesasniedz augstākās sporta virsotnes.
Grāmatā subjektīvi izvēlētas un noteiktas sporta vēstures pētījuma robežas - tēmas analīzes dziļums (cik detalizēta pagātnes rekonstrukcija ir nepieciešama), pētījumā izmantojamo vēstures avotu veids, kā arī auditorija kam grāmata adresēta.
Sporta veidu vēsturiskie aspekti grāmatā doti virspusēji, jo par daudzu sporta veidiem vēsturi uzrakstītas un izdotas grāmatas.
Grāmatas autors Ilgvars Forands turpat septiņdesmit gadu garumā sevi uzskata par sporta notikumu ilga perioda laikabiedru, darbojies sporta nozares organizācijās un nevalstiskajā sporta sektorā.
Grāmata domāt sporta interesentiem, arī kā mācību līdzeklis topošajiem sporta speciālistiem.
