Februārī pirms 30 gadiem bija dibināta Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta padotībā esoša profesionālās ievirzes sporta izglītības iestāde Krišjāņa Kundziņa Cīņas sporta skola.
Pēc 1990. gada pasaules junioru čempionāta Brīvajā cīņā, kurā rīdzinieks Igors Samušonoks (dzimis 1972. gada 6. novembrī) izcīnīja zelta medaļu svaru kategorijā līdz 88 kg, viņa trenerim Visvaldim Freidenfeldam un viņa domu biedriem Latvijas Brīvās cīņas federācijā beidzot reāli radās iespēja pieprasīt Latvijas Republikas Ministru Padomes Fiziskās kultūras un sporta komitejai dibināt valstī pirmo specializēto Brīvās cīņas sporta skolu.
Latvijas Brīvās cīņas federācijas izpilddirektors dažu dienu laikā sagatavoja Latvijas Brīvās cīņas federācijas prezidentam vēstuli parakstīšanai un iesniegšanai Latvijas Republikas Ministru Padomes Fiziskās kultūras un sporta komitejā.
Tā kā Igors Samušonoks dzīvoja Mežciemā un trenējās Vidzemes priekšpilsētā, Latvijas Republikas Izglītības Ministrija 1991. gadā izdeva pavēli par Brīvās cīņas sporta skolas atvēršanu Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētā. Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas Izpildkomiteja 01.02.1992. gadā lemj atvērt Vidzemes priekšpilsētas Brīvās cīņas sporta skolu.
1993. gada 23. februārī 87 gadu vecumā mirst izcilais brīvās Latvijas pirmskara laiku cīkstonis Krišjānis Kundziņš (Krišs), kurš pirms tam bieži iegriezās Vidzemes priekšpilsētas Brīvās cīņas sporta skolā, jo dzīvoja Mežciemā netālu no sporta skolas.
Par godu Krišjānim Kundziņam 1993. gada 26. jūlijā ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas Izpildkomitejas lēmumu Vidzemes priekšpilsētas Brīvās cīņas sporta skola tiek pārdēvēta par Krišjāņa Kundziņa v.n. Brīvās cīņas sporta skolu.
Kas ir bijis Krišjānis Kundziņš (1905.-1993.). Viņš ir leģendārs latviešu grieķu-romiešu stila cīkstonis, vairākkārtējs Latvijas meistars grieķu-romiešu cīņā (1931.g., 1932.g., 1935.g., 1936.g., 1937.g., 1940.g.), trīskārtējs Latvijas Olimpisko spēļu uzvarētājs (1931, 1935, 1939). Cīkstonis, kurš pirms Otrā pasaules kara starptautiskajās sacensībās Latvijas valsti pārstāvēja visvairāk. Viņa augstākais sasniegums - 5. vieta vasaras olimpiādē Berlīnē (1936) Spalvas svarā (62kg). Eiropas ziemeļvalstu cīkstoņi Krišjāni Kundziņu viņa izsmalcinātās cīņas tehnikas un taktikas dēļ bija iesaukuši par Viltīgo lapsu.
Aizvadījis vairāk nekā 1000 cīņu, sarakstījis divas grāmatas par klasisko cīņu (1944. un 1961. gadā). 1989. gadā viņam piešķirts Latvijas Nopelniem bagātā trenera goda nosaukums. Aktīvi piedalījies LOK atjaunošanā.
2009. gadā, veicot Rīgas sporta skolu optimizācijas pasākumus, Krišjāņa Kundziņa v.n. Brīvās cīņas sporta skolai tiek pievienota - Rīdzenes BJSS Brīvās cīņas nodaļa un Rīgas 3.BJSS Brīvās cīņas nodaļa. Līdz ar to 2009. gada 13. oktobrī vēlreiz tiek mainīts nosaukums no Krišjāņa Kundziņa v.n. Brīvās cīņas sporta uz Krišjāņa Kundziņa Cīņas sporta skolu.
Brīvās cīņas sports ir aicinājums, kas prasa daudz spēka un izturības, ko arī novēlam skolas direktoram Gatim Ratniekam, treneriem un visai audzēkņu saimei.
